- NODERĪGI
- Bernāti- Nīca- Rucava
- Papes dabas parks
Pieturvieta- Mežs
Dabas parkā “Pape” meži aizņem 6% no parka teritorijas. Te sastopami gan skuju, gan jaukti meži, kā arī platlapju meži.
Pasaules Dabas Fonds strādā, lai apturētu un novērstu meža degradāciju, noplicinošu meža resursu apsaimniekošanu un izmantošanu Latvijā. Uzzini vairāk!
Mežu raksturojums
Kalnišķos atšķirībā no pārējiem teritorijas mežiem raksturīgs platlapju koku sugu piemistrojums audzes sastāvā, bieži ir izteikta platlapju paauga pieaugušās bērzu audzēs. Laikā, kad teritorija tika izmantota lauksaimniecībai, daudzās vietās no tīrumiem ir lasīti akmeņi un veidoti akmeņu krāvumi, kas pašreiz ir ieauguši mežā. Šajos vecajos akmeņu krāvumos sastopami veci platlapji, vairākos gadījumos uz šiem kokiem konstatētas retas ķērpju sugas. Jau pašreiz un arī attīstoties turpmāk Kalnišķos veidosies lapu koku meži ar izteiktu platlapju piemistrojumu.
Dabas parka teritorijā samērā nelielās teritorijās sastopami arī mitrie meži. Tie atrodas gar Nidas purva rietumu malu (pārsvarā bērzu), gar Papes ezera rietumu krastu (melnalkšņu, bērzu), vietām dziļās ieplakās starp kāpām, arī mitrāki priežu meži ar egles un bērza piejaukumu.
Piekrastē lielākā daļa mežu pieskaitāma sausieņu mežu augšanas apstākļu tipam, kas ietver arī Eirāzijas boreālo skujkoku mežus. Starp Papes ezeru un jūru izvietojusies apmēram 1-2 km plata kāpu grēda, no kurām lielākās ir Ķupu kāpa, Lāvas kalns, Pāļu kalns u.c. Sila un mētrāja tipa meži sedz lielas vienlaidus platības uz kāpām, līdzenās vietas un ieplakās starp kāpu grēdām. Meži parasti seko priekškāpām vai pelēkajām kāpām, bet dabas parka ziemeļu daļā, posmā no Priediengalciema līdz Jūrmalciemam sakarā ar aktīvajiem kāpu noskalošanās procesiem pie Mietraga, tie robežojas ar pludmali uz noskalotiem krastiem un stāvkrastiem. Mežu blīvums krasi samazinās dienvidu virzienā, sākot no Priediengalciema, tomēr te konstatētās vērtīgas vecu priežu audzes uz kāpām (pie „Paipām”, Papes Ķoņciemā). Vērtīgākās mežaudzes no sugu un biotopu aizsardzības viedokļa dabas parka teritorijā atrodas tuvāk jūrai. Aptuveni vērtējot šo mežu platība aizņem 40-50% no kopējās mežu platības dabas parka teritorijā, bet mētrāja tipa meži aizņem apmēram 50-60% no mežu platības.
Piekrastes mežainajās teritorijās novērojama erozija vēja un lietus iedarbība, kā rezultātā kāpu nogāzēs izveidojušies brīvu smilšu laukumi – no Ķupu kāpas uz dienvidiem. Piekrastē kāpu nogāzes bieži sastopamas priežu retaines, kas ir sevišķi ainaviski vērtīgas.
Dabas parka mežu apsaimniekošanā turpmāk ir veicama vai aktualizējama dabisko meža biotopu inventarizācija un mikroliegumu izveide to aizsardzības nodrošināšanai. Putnu, īpaši dzeņveidīgo, ligzdošanas nodrošināšanai un kukaiņu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un palielināšanai mežos, ir saglabājami dobumaini, kā arī veci, stāvoši koki.