Vārtājas pilskalns

Pilskalns ir viens no lielākajiem Dienvidkurzemē, izveidots Vārtājas upes labajā krastā — ar vairākiem vaļņiem, grāvjiem un terasēm. Kalna plakanumā (apm. 5000m2) ir avots, bet virsotnē — kara laika ierakumu paliekas.

1963. gadā izdarīti arheoloģiskie izrakumi liecina par pilskalna un senpilsētas (500 m ap pilskalnu) apdzīvotību 5 — 13. gs. Te atrastas mītņu paliekas, keramikas fragmenti, krāšņu akmens pamati ar māla virsbūvi, koka mieti un bronzas sīklietas.

Pilskalns paceļas Vārtājas senlejas labajā krastā un ir kokiem apaudzis puduris. Nosaukums „Vārtāja” veidojies no senbaltu valodas, kurā varra nozīmē ūdens.

Pilskalns ar pili minēts Deitlepsa Anpekes „Rēniju Hronikas” (1853. g.) nodaļā par Durbes kauju (1260. g.).

Raksts — no Gaviezes senlietu krātuves, autore — A. Kāle